Foto: (c) Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

Nostiprinot mērķus Latvijas Universitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzsākot pirmās aktivitātes kā vides, tā sociālās ilgtspējas jomā, 2023. gadu LU Ekopadome noslēdza ar starptautisku novērtējumu, kas apliecina, ka Latvijas Universitāte ir ilgtspējīgākā universitāte Latvijā.

Vērtē LU ilgtspējas dimensijas

Nosakot Latvijas Universitātes ilgtspējīgas attīstības principus, virzienus un galvenos instrumentus, 2023. gadafebruārī tika izstrādāta LU Ilgtspējīgas attīstības politika. Tā tapusi pēc LU Ekopadomes ierosinājuma un 2023. gada 31. janvārī ir tikusi apstiprināta LU Padomē. 

Papildus konkrētām aktivitātēm, veicinot augtskolas pilnveidi ilgtspējas jomās, ilgtspēja ir ieņēmusi nozīmīgu lomu iekšējo procesu pārvaldībā, akcentējot sadarbību ar citām Latvijas Universitātes struktūrvienībām, piemēram, strādājot pie Nekustamo īpašumu attīstības plāna izpildes, iekšējo kārtības un apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, strādājot pie vienota normatīvā rāmja un starp-struktūru sadarbību augstskolas līmenī. 

Jūnijā, pirmo reizi piedaloties Ilgtspējas indeksā Latvijas mērogā, Latvijas Universitāte saņēmusi augstu novērtējumu, iekļūstot indeksa Sudraba kategorijā, bet septembrī, atzinīgi novērtējot Latvijas Universitātes sniegumu vides izglītības un aizsardzības jomā, Latvijas Universitāte saņēma Latvijas Ekoaugstskolas sertifikātu 2023./2024. akadēmiskajam gadam

Gada nogalē, decembrī, pasaules universitāšu reitinga “QS World University Rankings: Sustainability” rezultāti norāda, ka Latvijas Universitāte ir ilgtspējīgākā Latvijas universitāte. Tajā augstskolas tiek vērtētas trīs kategorijās: “Ietekme uz vidi”, “Sociālā ietekme” un “Pārvaldība”. 

Paradumu maiņa ikdienā

Lai veicinātu Latvijas Universitātes studentu un darbinieku atkritumu šķirošanas paradumu maiņu ikdienā, Latvijas Universitātes ēkās gada sākumā papildus ir uzstādīti 45 jauni atkritumu šķirošanas konteineri ar atsevišķām tvertnēm dažādiem atkritumu veidiem.  

Starptautiskajā Zemes dienā, 25. martā, Latvijas Universitāte piedalījās akcijā “Zemes stunda”, izslēdzot fasāžu apgaismojumus un multimediju ekrānus.

Sekmējot ilgtspēju veicinošus paradumus, LU Studentu padome sadarbībā ar LU Ekopadomi martā aicināja ikvienu piedalīties mantu maiņas pasākumā “Pavasara atelpa”, bet aprīlī notikusi Pavasara talka, savukārt oktobrī – Rudens talka LU Botāniskajā dārzā. 

Septembrī augstskolas 104. gadadienas jubilejas svinības pirmo reizi tika aizvadītas zaļā zīmē, savukārt 29. septembrī, Starptautiskajā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienā, LU Ekopadome sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība” aicināja izzināt atbildīga pārtikas patēriņa principus, apmeklējot Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē. 

Apkaimi padara zaļāku

Pievēršot sabiedrības uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai pilsētvidēs, kā arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmai klimata pārmaiņu un cilvēku darbības ietekmē, maijā Latvijas Universitāte sadarbībā 17 Eiropas universitātēm piedalījās bioloģiskās daudzveidības uzskaites kampaņā “BioBlitz” ar mērķi uzskaitīt un kartēt sugas pilsētvidē.

Veicinot ilgtspējīgu vides attīstību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pērnā gada izskaņā Latvijas Universitāte uzsāka sadarbību ar “Sporta pils dārzu” komandu, lai kopīgi, iesaistot LU darbiniekus un studentus, veidotu pirmo LU Kopienas dārzu, kura atklāšana iecerēta 2024. gada vasarā.

Apzina diskriminācijas riskus

Sociālās ilgtspējas jomā  sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību tika aizsākts pētījums “Diskriminācija augstākās izglītības iestādēs”, lai noskaidrotu, vai un ar kāda veida diskrimināciju augstākās izglītības vidē sastopas studējošie, akadēmiskais un vispārējais personāls.

Dalās zināšanās ar citiem

Zināšanu pārneses un publisko diskusiju spektrā, LU Ekopadomes viedoklis pārstāvēts dažādos pasākumos, diskusijās un intervijās, tostarp “Latvijas jauniešu loma globālo pārmaiņu panākšanā”, TV3 “Pasaules talkas 2023” noslēguma diskusijā, “Alma mater” par universitātes ilgtspējīgas attīstības mērķiem, LATO un Valsts kancelejas Sabiedrības uztveres noturības pētījuma diskusijā, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa konferencē par ilgtspēju un “Erasmus+”programmām un citviet. Veicinot vides izglītību, LU Ekopadome pērn ir sadarbojusies ar RVVĢ un profesoru Jāzepu Loginu,  “Erasmus+” projekta ietvaros uzņemot 24 skolēnos no Latvijas un Vācijas.

Par LU Ekopadomi

LU Ekopadome ir LU Studentu padomes, LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas un LU Akadēmiskā centra attīstības programmas kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt Latvijas Universitātes ilgtspējīgu attīstību, veicinot praktisku ikdienas rīcību LU saimē, tostarp atbildīgu resursu patēriņu, aprites ekonomikas principus, pārvietošanās paradumu maiņu un citus. LU Ekopadomes darbība vērsta uz LU saimes izglītošanu, veicinot ilgtspējībā sakņotu dzīvesveidu, uz iesaisti starptautiskā Ekoskolu programmā un citās sertificēšanas sistēmās, kur pamatā ir ilgtspējas principi, kā arī uz sadarbību ar vides organizācijām.

Share

Related Content

Prezentēti rezultāti aptaujai par diskriminācijas uztveri augstākās izglītības iestādēs
15.05.2024

Prezentēti rezultāti aptaujai par diskriminācijas uztveri augstākās izglītības iestādēs

Uzstādīta pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija
30.04.2024

Uzstādīta pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija

Prezentēs aptaujas rezultātus par diskrimināciju augstākās izglītības iestādēs
30.04.2024

Prezentēs aptaujas rezultātus par diskrimināciju augstākās izglītības iestādēs

Apstiprināta Latvijas Universitātes Ilgtspējīgas attīstības politika
06.02.2023

Apstiprināta Latvijas Universitātes Ilgtspējīgas attīstības politika

Ideju forumā spriež par zaļās universitātes uzdevumiem un par mācīšanos digitalizētā laikmetā
07.10.2022

Ideju forumā spriež par zaļās universitātes uzdevumiem un par mācīšanos digitalizētā laikmetā

Kā būt zaļai universitātei? Jāveicina izglītība ilgtspējīgai attīstībai un jāveido zaļa infrastruktūra
22.02.2022

Kā būt zaļai universitātei? Jāveicina izglītība ilgtspējīgai attīstībai un jāveido zaļa infrastruktūra