Photo Credit: Colleen Quinnell/The Old Farmer's Almanac
Photo Credit: Colleen Quinnell/The Old Farmer's Almanac

Debess novērojumiem šogad ir gan labas, gan sliktas ziņas. No vienas puses šogad novembrī būs maz īpašu notikumu. Toties kādi!!!

Mums ir pietiekoši daudz ar neapbruņoto aci redzamu planētu. Pie tādām planētām mēs pieskaitām: Merkuru, Venēru, Zemi (jā…jā… paskatieties uz leju sev apkārt), Marsu, Jupiteru un Saturnu. Visas šīs planētas ir interesanti vērot gan raugoties debesīs, gan teleskopā. Bet ir arī planētas, ko var saskatīt vien teleskopā: Urāns un Neptūns. Urāns un Neptūns izmēros ir krietni mazākas nekā Jupiters vai Saturns un atrodas daudz tālāk no mums. Attiecīgi šīs divas planētas kaut arī ir vērojamas no vakara līdz rītam teleskopā izskatās pēc maziem gaiši ziliem diskiem, ja neteikt “punktiem”. Merkurs vienmēr ir tuvu Saulei un tāpēc arī veiksmīgākos gados redzams īsi pirms saulrieta un pēc saullēkta. Vienīgi marta otrajā pusē to varēsim parādīt teleskopā, kad ap pusastoņiem vakarā sāks parādīties virs horizonta. Venēra atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme un tāpēc to vakaros var novērot, kad tā ir tālu no Zemes. Diemžēl augusta beigās bija laiks, kad Venēra bija vistuvāk Zemei un attiecīgi šosezon tumšajā laikā to nevar saskatīt. Marsam situācija diametrāli pretēja. Marss attāluma ziņā no Saules atrodas Zemei otrpus. Tāpēc vakaros un naktīs šo romiešu “kara Dievu” var saskatīt, kad tas ir tuvu Zemei. Marsa pietuvošanās Zemei cikls ir 15 gadi. Vistuvāk Zemei tas bija 2018. gadā, bet nākošreiz būs 2033. gadā. Starp šiem gadiem mēs esam laikā, kad Marss atrodas Saulei otrā pusē un tāpēc nedz vakaros, nedz naktīs to redzēt nevar.

Toties mums ir Jupiters un Saturns. “Dēls” un “Tēvs” no romiešu mitoloģijas priecēs mūs visu sezonu. Bet novembra sākumā, konkrēti 3. novembrī, īpašus priekus sniegs Jupiters. Jupiters savā ciklā atradīsies no Zemes 3.98256 AU (AU - astronomiskā vienība, jeb attālums no Zemes līdz Saulei) attālumā. Tāpēc sirsnīgi laipni aicināti apciemot LU Astronomijas torni, ja vien ir vakars bez liekiem mākoņiem. Nākošreiz Jupiters tik cieši pietuvosies 2034. gada 2. oktobrī, kad attālums starp planētām sasniegs 3.95314 astronomiskās vienības. Ja starp mums nav tādu ilgdzīvotāju, kas veiks debess novērojumus 25. gadsimtā, tad ieteikums apciemot Astronomijas torni. Jo tik tuvu Jupiters nākošreiz būs vien 2485. gada 16. oktobrī. Saturnu varēsim demonstrēt līdz janvāra beigām, kad tas sāks agri pazust aiz horizonta.

Novembrī būs skaists “Bebru” pilnmēness. Tā to sauc vairākās Eiropas un Ziemeļamerikas teikās. Šinī laikā bebri sāk patverties savās mītnēs. Tie ir sakrājuši pietiekami daudz pārtikas krājumu un arī to āda kļuvusi biezāka. Agrāk šis laiks tika veltīts bebru medībām. Astronomijas tornī Mēness būs redzams novembra pirmajos trijos datumos un tad sākot ar 20. novembri.

Meteoru plūsmas, jeb tautā saucamais “zvaigžņu lietus” novembrī ir trīs: 11.-12. novembrī Taurīdas (Vērša zvaigznājā), 16.-18. novembrī Leonīdas (Lauvas zvaigznājā), 25.-27. novembrī Andromedīdas (Andromedas zvaigznājā). Bet Latvijā būs redzamas tikai Leonīdas. Taču arī visos gadījumos meteoru skaits stundā būs līdz 10 meteoriem stundā.

Komētas novembrī varēs saskatīt vien ar teleskopu ārpus pilsētas.

Share

Related Content

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijas dežūru žurnāls Nr. 1, 1957–1958
31.10.2023

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijas dežūru žurnāls Nr. 1, 1957–1958

Interesantākais Astronomijas torņa apmeklētājiem oktobrī
21.09.2023

Interesantākais Astronomijas torņa apmeklētājiem oktobrī