Oļesja Rogoza ir jaunā pētniece, Latvijas Universitātes (LU) Bioloģoijas fakultātes studente un vairākkārtēja LU fonda stipendiāte. 

Oļesja stāsta par savu ceļu līdz pētnieces karjerai:

Par zinātnieci vēlējos kļūt jau sēžot skolas solā, kad bioloģijas stundās sapņoju par to, kā speršu savus pirmos soļus LU Bioloģijas fakultātē, ietērpusies zaļajā džemperī ar mamuta logo. Mani vienmēr uzrunāja biomedicīna un molekulārā bioloģija, kā arī laboratorijas atmosfēra pati par sevi. Man nebija šaubu, ka Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kas ir vadošais institūts molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā, būs īstā vieta, kur attīstīt savu potenciālu un uzsākt pētnieces karjeru.

Jau kopš bakalaura studiju otrā kursa es darbojos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kur savas zinātniskās gaitas aizsāku Dr.biol. Vitas Rovītes zinātniskajā grupā, iesaistoties pētījumos saistībā ar neiroendokrīno audzēju patoģenēzes izpēti, par ko tika izstrādāti arī kursa un bakalaura darbi. Mūsu pētnieciskās grupas galvenais darbības mērķis ir dažādu audzēju bioloģisko mehānismu izpēte, kas ietekmē to attīstību un progresiju, lai atklātu potenciālos molekulāros marķierus, kas uzlabotu audzēju slimību diagnostiku, prognostiku un ārstēšanu. Pateicoties ilgu gadu darbam, mums ir izdevies veikt nozīmīgus atklājumus hipofīzes neiroendokrīno audzēju bioloģijā, kā arī izveidot iespaidīgu bioloģisko paraugu kolekciju. Pētījumu ietvaros, tika izveidotas arī hipofīzes neiroendokrīno audzēju šūnu līnijas un modeļkultūras, ko sauc par sferoīdiem, kas ir jauns 3D modelis audzēju pētniecībā. Šajā akadēmiskajā gadā es pabeigšu maģistrantūru un iegūšu vēl vienu diplomu, kas rotās manu grāmatu plauktu un kalpos kā atgādinājums paveiktajam. Taču ar to nekas nebeidzas, jo plānoju iestāties doktorantūrā un tiekties jauno atklājumu un zinātnisko piedzīvojumu virzienā.

Kopš 2022. gada rudens es strādāju pie pētījuma “Precīzijas medicīnas stratēģiju izpēte bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā”, kuram finansiālo atbalstu sniedz LU Fonda administrētais mecenāts “Mikrotīkls”. Šī projekta mērķis ir vērsts uz pediatriskās onkoloģijas diagnostikas un ārstniecības kvalitātes uzlabošanu Latvijā, vienlaikus veicot plaša mēroga ģenētisko testēšanu, kas sniegs neatņemamas zināšanas par bērnu ļaundabīgo audzēju patoģenēzes mehānismiem un sekmēs pacientu veselības aprūpi nākotnē. Jau šobrīd pētījumā ir iesaistīts 181 pacients vecumā līdz 18 gadiem arļaundabīgā audzēja diagnozi, no kuriem 85 tika veikta pilna genoma un transkriptoma analīze, savukārt 5 pacientiem, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika sagatavoti detalizēti ziņojumi, kas kalpo kā inovatīvā pieeja slimības dziļākai izpratnei. Kaut arī kopš nesenā laika kļuvu par projekta koordinatori, es nevaru nepieminēt šī pētījuma stūrakmeņus – Dr.biol. Montu Brīvību un Dr.biol. Jāni Kloviņu –, kas labprātīgi pieņēma mani savā komandā un uzticēja veikt uzdevumus, kas prasa augstu atbildības sajūtu. Esmu pateicīga par iespēju darboties pētījumā ar cildenu mērķi, cerot, ka mūsu iegūtie rezultāti palīdzēs bērniem ar attiecīgo diagnozi un uzlabos pediatriskās onkoloģijas ārstēšanas kvalitāti Latvijā.

Studiju un zinātniskās darbības laikā esmu ieguvusi trīs LU fonda administrētās stipendijas: “Kristapa Morberga” stipendija (2020./2021. akad. gadā) un “Izcilības stipendija bioinformātikā” (2021./2022. akad. gadā un 2022./2023. akad. gadā). Stipendiju iegūšana man sniedza neatņemamu finansiālo atbalstu, kas nodrošināja brīvības sajūtu, sekmējot manas kā jaunās pētnieces karjeras attīstību un spēju fokusēties uz rezultātu sasniegšanu.

Zinātnieks nav zinātnieks, ja nepublicē savus atklājumus. Ar prieku varu apgalvot, ka starta taisni esmu veiksmīgi šķērsojusi. Esmu nopublicējusi savu pirmo apskatrakstu “Role of Somatostatin Signalling in Neuroendocrine Tumours” un kļuvusi par līdzautori vairākām zinātniskām publikācijām. Papildus tam, man bija arī neaizmirstama pieredze piedalīties populārzinātniskā raksta sagatavošanā medicīnas žurnālam “Medicus Bonus”, kurā sniedzām ieskatu par hipofīzes neiroendokrīno audzēju pētniecību Latvijā.

Viens no maniem sapņiem ir apvienot zinātnieces karjeru ar pasniedzējas darbu, lai dalītos pieredzē un zināšanās ar nākamo paaudzi. Jau otro gadu es pasniedzu DNS izdalīšanas lekcijas un laboratorijas darbus kursa “Instrumentālās metodes bioloģijā” ietvaros, kas attīsta manas prasmes pedagoģijas jomā. Papildus tam, man bija unikāla iespēja vadīt kursa darbu, ko mana studente veiksmīgi aizstāvēja un turpinās izstrādāt bakalaura darbu manā vadībā arī šogad.


Par Latvijas Universitātes fondu 

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju. 

Share

Related Content

Laura Kadile: 3 gadu garumā izstrādātais promocijas darbs nu ir noslēdzies!
14.06.2023

Laura Kadile: 3 gadu garumā izstrādātais promocijas darbs nu ir noslēdzies!

Zigmunds Orlovskis: augsnes sēņu ietekme uz augu imunitāti un slimību noturību
08.05.2023

Zigmunds Orlovskis: augsnes sēņu ietekme uz augu imunitāti un slimību noturību

Uztvere modalitāšu dažādībā un valence
06.02.2023

Uztvere modalitāšu dažādībā un valence

Daudzplakņu Gerhberga-Sakstona algoritma ieviešana digitālos signāla procesoros
04.01.2023

Daudzplakņu Gerhberga-Sakstona algoritma ieviešana digitālos signāla procesoros

Ieva Zariņa: no slimnīcas Latvijā līdz medicīnas nometnei Indijā
05.12.2022

Ieva Zariņa: no slimnīcas Latvijā līdz medicīnas nometnei Indijā

LU MF pētnieki prezentēs metformīna intranazālās ievadīšanas efektus Alcheimera slimības modeļdzīvniekos
24.11.2022

LU MF pētnieki prezentēs metformīna intranazālās ievadīšanas efektus Alcheimera slimības modeļdzīvniekos

Anna Kristīna Trautmane: no Venecuēlas līdz Latvijai
15.11.2022

Anna Kristīna Trautmane: no Venecuēlas līdz Latvijai

Jana Namniece: aknu slimība skar aptuveni 25% iedzīvotāju
24.08.2022

Jana Namniece: aknu slimība skar aptuveni 25% iedzīvotāju