© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Kā pasargāt cilvēkus no tiešas saskares ar vīrusiem un baktērijām? Ar atziņām par savu pētījumu, kā arī Studentu biznesa inkubatorā radītu produktu “Dezosil”, kas darbojas kā inovatīvs dezinfekcijas virsmas pārklājums, Latvijas Universitātes Fizikas maģistrantūras students Rihards Ruska iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā.

Cilvēkiem ir jāievēro dažādus dezinfekcijās pasākumus, lai izvairītos no slimību izplatības. Pirmkārt, tā ir roku mazgāšana, izvairīšanās no publiskām vietām, kā arī cita veida pasākumi. Lai arī bieži publisko vietu pasargāšana tiek uzticēta pašām iestādēm vai arī uzņēmumiem, daļēji mēs paļaujamies uz pašiem cilvēkiem, lai viņi ievērotu noteiktas prasības. Taču, kā liecina pētījuma rezultāti: 71% aptaujāto cilvēku izmanto dezinfekcijas pasākumus, savukārt 29% atbildēja, ka tos tomēr neievēro,” savās pētījuma atziņās dalās Rihards Ruska.

Šobrīd zināmi trīs veidi, kā izvairīties no saskarsmes ar vīrusiem – 1. ultravioletā gaisma, 2. spirta līdzekļi, 3. cimdi. Visiem šiem līdzekļiem ir zināmi savi plusi un savi mīnusi. Pētījumā veikta salīdzinoša analīze vairākās pozīcijās: droši veselībai, pasīva vai aktīva aizsardzība un zems vai augsts atkritumu daudzums. Visos šajos kritērijos acīmredzama priekšrocība, salīdzinājumā arī citiem aizsardzības veidiem, ir antipatogēniem materiālu virsmu pārklājumiem, kas šajā gadījumā ir metāli, grafēna oksīds un polimēri.

“Kā strādā antipatogēnie pārklājumi? Metāli un grafēna oksīdi strādā tādā veidā, ka vīruss pieķeras pie virsmas, kura ir pārklāta, piemēram, ar sudrabu vai arī ar grafēna oksīdu un tas iekļūst šūnā, kaitējot procesiem, kas ir labvēlīgas vīrusa izdzīvošanai. Savukārt speciāli polimēri vai tikt izstrādāti speciāli tā, lai vīruss nepieķeras virsmai,” skaidro students.  

Pētījums tika veikts LU Studentu Biznesa inkubatora ietvaros. Komandas ietvaros tika izstrādāts specializēts līdzeklis, kurš ir caurspīdīgs, viegli uzklājams, noturīgs, pašdezinficējošs. “Līdzeklis izstrādāts ar inovatīvu formulu, kas nekaitē veselībai un apkārtējai videi, tādā veidā varam būt droši, ka uz apstrādātās virsmas nebūs patogēnu. Apstrādes iespējas ir ļoti plašas un dažādas – sākot ar durvju rokturiem, pogām, labierīcībām, virtuves pārklājumiem, lifta pogām un citur,” uzsver R.Ruska.  

 

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.

 

Share

Related Content

2021.–2022. gads – inovāciju izrāviena un jaunu atklājumu laiks
06.01.2022

2021.–2022. gads – inovāciju izrāviena un jaunu atklājumu laiks

Jauni pētījumi palīdzēs izstrādāt nākamo paaudžu jūras teritorijas plānus
04.01.2022

Jauni pētījumi palīdzēs izstrādāt nākamo paaudžu jūras teritorijas plānus

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu
17.12.2021

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu

Kur atrodas Latvijas produktīvākie uzņēmumi?
14.12.2021

Kur atrodas Latvijas produktīvākie uzņēmumi?

LU Ķīmiskās fizikas institūtā iegūst uzlabotus topoloģisko izolatoru materiālus elektronikas ierīču izstrādei
10.12.2021

LU Ķīmiskās fizikas institūtā iegūst uzlabotus topoloģisko izolatoru materiālus elektronikas ierīču izstrādei

Kādēļ vērts “iespundēt” melno plūškoku kolbā?
01.12.2021

Kādēļ vērts “iespundēt” melno plūškoku kolbā?

Kristaps Saršūns: Viena no kristālinženierijas šķautnēm – kas veicina cieto šķīdumu veidošanos?
29.11.2021

Kristaps Saršūns: Viena no kristālinženierijas šķautnēm – kas veicina cieto šķīdumu veidošanos?

Signe Bāliņa: datu ezers un tā lietojumi medicīnas pētījumos veicinās progresu zinātnē
28.09.2021

Signe Bāliņa: datu ezers un tā lietojumi medicīnas pētījumos veicinās progresu zinātnē