Latvijas Universitātes domnīcas “LV PEAK” direktora vietnieks Dr. Oļegs Krasnopjorovs ©Foto: Māris Greidāns

“Lielo datu laikmetā bez modernām datu bāzēm, jaudīgām datorprogrammām un matemātiskās ekonomikas metodēm pētniecisko izcilību nesasniegt” – atzīst pētījuma autors, Latvijas Universitātes (LU) domnīcas “LV PEAK” direktora vietnieks Dr. Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar savu pētījumu iepazīstināja klausītājus LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā. Pirmo reizi Latvijā sistemātiski analizēta 167 tūkst. ekonomiski aktīvo uzņēmumu produktivitāte atkarībā no uzņēmuma lieluma, vecuma, nozares un izvietojuma. Mūsu šodienas intervija – par to, kas šajā pētījumā palika “aizkadrā”.

Kāpēc produktivitāti bija svarīgi analizēt tieši uzņēmumu dalījumā?

Produktivitātes dati valstu un nozaru dalījumā tika daudz analizēti arī iepriekš – šeit mēs diez vai varētu panākt ko vairāk kā tikai aprakstīt vispārzināmās tendences. Piemēram, visiem zināms, ka farmācijā produktivitāte ir augstāka nekā pārtikas rūpniecībā, un tieši tāpēc farmācijā maksā lielākas algas. Savukārt tas, ko mēs redzējām, savienojot Orbis un Lursoft datubāzes datus, tā ir milzīga produktivitātes izkliede katras nozares ietvaros – katrā nozarē ir uzņēmumi ar izcilu produktivitāti, kas pavelk vidējo rādītāju uz augšu, savukārt lielākajā daļā uzņēmumu produktivitāte ir zem vidējās. Ir arī tādi pārtiku ražojošie uzņēmumi, kas ir produktīvāki par vienu otru farmācijas uzņēmumu. Par to nedrīkst aizmirst, ja kādam ienāks prātā pasludināt pārtikas rūpniecību par “zemās tehnoloģijas” nozari, kas neprioritizējas valsts atbalstam.

Un kokrūpniecība?

Līdzīgi! Kokrūpniecību ierasti klasificē kā zemo tehnoloģiju nozari, taču Latvijā ir tik būtiska priekšrocība (comparative advantage) un pieredze šajā jomā, ka vairāki kokrūpniecības uzņēmumi ir starp produktīvākajiem valstī.

Konstatējāt, ka produktīvākie uzņēmumi atrodas Rīgā…

Jo tālāk no Rīgas un citām lielām pilsētām, jo zemāka ir produktivitāte. Par to jāatceras – ja, piešķirot valsts atbalstu, vērtēsim uzņēmumus tikai pēc produktivitātes, tad reģioni var palikt bez darba vietām. No vienas puses, valsts atbalstu nav jātērē, lai iekonservētu ilgstoši neproduktīvus uzņēmumus, naudas pārdalīšana no produktīvākiem uz neproduktīvākiem uzņēmumiem tikai bremzētu Latvijas tautsaimniecības attīstību. No otrās puses, jāņem vērā objektīvus produktivitātes atšķirību iemeslus, valsts atbalsta piešķiršanā nediskriminējot, piemēram, mazus un jaunus uzņēmumus, kas atrodas tālu no Rīgas.

Ņemot vērā, kā ekonomikas pasniegšana ir Jūsu sirdslieta, vai izdevies izmantot Orbis datubāzi arī mācību procesā?

Orbis datubāze ir pieejama par brīvu ikvienam LU darbiniekam un studentam. Šo ziņu es gribētu piespraust uz fakultātes durvīm ar lieliem burtiem, lai studenti zinātu, ka par produktivitāti īstenībā pieejams tūkstoš reižu lielāks datu apjoms, nekā var atrast visiem zināmās (piemēram, Eurostat) datubāzēs.

Lielo datu laikmetā bez modernām datu bāzēm, jaudīgām datorprogrammām un matemātiskās ekonomikas metodēm pētniecisko izcilību nesasniegt. Man ir liels prieks, ka Latvijas Bankas zinātniski-pētniecisko darbu 2021. gada konkursā pirmo vietu saņēma mans students no Rīgas Ekonomikas augstskolas, kas savā bakalaura darbā arī pielietoja Orbis datubāzes datus. Topošajiem absolventiem būs noderīgi zināt, ka mums negāja viegli – viņa pirmo diplomdarba tēmas iesniegumu (research proposal) augstskola vispār noraidīja – spilgts pieradījums tam, ka ticība sevī un smags darbs vainagojās ar panākumiem. Nākamgad (2022. gadā) Orbis datubāzi bakalaura darbā izmantos arī viens no maniem LU studentiem.

Ko Jūs vēlaties pateikt intervijas noslēgumā?

Liels paldies Konstantīnam Kovaļovam, ar kuru mēs šo pētījumu izstrādājām kopā – viņš ir jau pieredzējis datu analītiķis un viens no spēcīgākiem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 2020. gada absolventiem. Prieks, ka Konstantīns piekrita manam uzaicinājumam pievienoties LU kolektīvam un tagad mēs strādājam jau ar citu pētījumu. Liels paldies prof. Innai Šteinbukai, “recovery-LV” projekta vadītājai, pirmkārt, par ideju izstrādāt kritērijus uzņēmumiem otrā līmeņa valsts atbalsta saņemšanai, otrkārt, par ambiciozo projekta vadību un mudinājumu iet tālāk prezentēt mūsu rezultātus – valsts pārvaldes vadošajiem darbiniekiem, Eiropas Komisijā, kā arī vairākās akadēmiskajās konferencēs, paneļdiskusijās, televīzijas raidījumos.

 

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.

Share

Related Content

Jauni pētījumi palīdzēs izstrādāt nākamo paaudžu jūras teritorijas plānus
04.01.2022

Jauni pētījumi palīdzēs izstrādāt nākamo paaudžu jūras teritorijas plānus

Rihards Ruska: Inovatīvs dezinfekcijas virsmas pārklājums pasargās no slimības izplatības
22.12.2021

Rihards Ruska: Inovatīvs dezinfekcijas virsmas pārklājums pasargās no slimības izplatības

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu
17.12.2021

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu
17.12.2021

Išēmiska insulta izpēte palīdzēs izstrādāt efektīvāku terapiju un ārstēšanu

LU Ķīmiskās fizikas institūtā iegūst uzlabotus topoloģisko izolatoru materiālus elektronikas ierīču izstrādei
10.12.2021

LU Ķīmiskās fizikas institūtā iegūst uzlabotus topoloģisko izolatoru materiālus elektronikas ierīču izstrādei

Kādēļ vērts “iespundēt” melno plūškoku kolbā?
01.12.2021

Kādēļ vērts “iespundēt” melno plūškoku kolbā?

Kristaps Saršūns: Viena no kristālinženierijas šķautnēm – kas veicina cieto šķīdumu veidošanos?
29.11.2021

Kristaps Saršūns: Viena no kristālinženierijas šķautnēm – kas veicina cieto šķīdumu veidošanos?

Pētījums: studenti ir viena no sabiedrības grupām, ko spēcīgi ietekmējusi pandēmija
24.11.2021

Pētījums: studenti ir viena no sabiedrības grupām, ko spēcīgi ietekmējusi pandēmija

Inga Šīrante: Visu laiku jādomā soli uz priekšu
23.11.2021

Inga Šīrante: Visu laiku jādomā soli uz priekšu

Digitālā transformācija ir ceļojums, nevis galamērķis
22.11.2021

Digitālā transformācija ir ceļojums, nevis galamērķis