Academic Centre
Kognitīvo zinātņu pētījumi apliecina īpašo nozīmi telpas uztverei kognitīvajos procesos, skaidro projekta “Telpisku un temporālu struktūru kognitīva un formāla reprezentācija” realizētāja docente un pētniece Līga Zariņa. Piemēram, šādi eksperimentāli neirozinātnes pētījumi ļāvuši noteikt smadzeņu daļas, kas iesaistītas dažādas telpiskas informācijas apstrādē. Savukārt eksperimentālas uztveres pētījumi skaidro, kāda loma ir formas un telpisko attiecību īpašībām to uztverē.
Uztvere balstās uz cilvēka maņām: tā ir spēja novērtēt, analizēt un salīdzināt apkārt notiekošo. Telpiskās kognīcijas izpēti interesē, kā caur dažādām maņām tiek uztverta, interpretēta un mentāli reprezentēta telpa un kā veidojas subjekta mijiedarbība ar vides raksturlielumiem.
“Mēs uztveram pasauli kā sastāvošu no elementiem, kas tiek grupēti, veidojot objektus, pamatojoties uz dažādām apzinātām un nepazinātām īpašībām vai to kopumu. Objekti tiek saistīti, veidojot vidi, kurā mēs atrodamies. Savukārt pārmaiņas vidē atspoguļojas laika ritējumā,” uzsver pētniece.
L. Zariņa savā pētījumā novērtēs telpisku objektu īpašību (piemēram, simetrija, proporcijas, izmērs) ietekmi uz objektu un to telpisko attiecību uztveri un kognitīvo reprezentāciju. Pētījumā tiks vērtēti arī temporāli objekti – notikumi un procesi, kas saistāmi ar objektu telpiskām īpašībām atbilstošām transformācijām laikā. Lai gan projekts attīstīs matemātiski precīzu telpiskās izteiksmes valodu, kuru varēs izmantot skaitļošanas un matemātiskās modelēšanas nolūkiem, projektā paredzēta dažādi telpiskās uztveres eksperimenti ar lietotājiem.
Projekta iegūtie rezultāti būs nozīmīgi un pielietojami dažādās jomās, kur ir būtiski telpiski novērtējumi un salīdzinājumi. Piemēram, attiecībā uz informācijas vizualizāciju telpas uztveres zināšanas izmantojamas, lai veidotu viennozīmīgas, lietotājam draudzīgas un efektīvas saskarnes digitālā vidē, nodrošinot ērtu lietojamību, saprotamāku navigāciju u.c. Savukārt uztveres principu pielāgošana telpisko prasmju attīstīšanā var uzlabot mācību rezultātus STEM jomās. Pētījuma laikā tiks testēti telpiskās uztveres principi virtuālās vidēs, lai uzlabotu digitālās navigācijas tehnoloģijas, kā arī veikti klīniski pētījumi, lai testētu telpiskās uztveres ietekmi uz diagnostiskiem testiem.
Pētījumi taps Dr. L. Zariņas pēcdoktorantūras projekta No 1.1.1.2/VIAA/3/19/506 ietvaros sadarbībā ar projekta zinātnisko vadītāju prof. J. Šķilteru.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās.
