Academic Centre
Aktualizējot latviešu studentu korporācijas Latvia 103 gadu jubileju, par LU Muzeja 2020. gada februāra mēneša priekšmetu IR sagatavots uz fotoliecībām balstīts pētījums par diviem Latvia korporantiem, kuri savulaik iesaistījušies korporācijas izveidē no 1917. gada (dibināšanas Tērbatā) līdz pat 1930. gadam (ievākšanos konventa namā Šarlotes ielā 3). Fotoliecībās atspoguļota Valda Rozenšteina un Jāņa Upeslejas dzīve korporāciju vidē, kas tiek papildināta ar dokumentētiem faktiem par latviešu studentu korporācijas Latvia vēsturi. Fotogrāfijas LU Muzejam ir nodevusi Guna Daugule, kura kolekcionējusi un pētījusi V. Rozenšteina un J. Upeslejas radniecību un dzīves gaitas studentu korporācijā. LU Muzeja vēstures kolekcijas speciālists Rūdolfs Rubenis, Mg.hist., iepazinies un papildinājis dziļāk G. Daugules pētīto par abiem korporantiem. Ņemot vērā 1940. gada 17. jūnijā notikušo PSRS okupāciju, studentu korporācijas Latvia arhīvs tika pilnībā iznīcināts, bet šīs vēsturiskās fotogrāfijas ir paglābušās no iznīcības.
Kā pirmā persona izvirzāma Valdis Rozenšteins (1893-1941), kurš bija studentu korporācijas Latvia pirmais priekšsēdētājs-dibinātājs. Viņš nodibināja korporāciju, vadoties pēc universitātes saistību principa – katra studentu korporācija tika piesaistīta konkrētai universitātei un tās fakultātei. Bet politiskās pārmaiņas 1917. gadā – Krievijas impērijas sabrukums, Pirmā pasaules kara beigas un sekojošais Latvijas Neatkarības karš – radīja apstākļus, ka universitātes saistību princips akadēmiskajā vidē nespēj funkcionēt. Taču tajos laikos V. Rozenšteins nevarēja paredzēt, ka sabrūkot Krievijas impērijai, izveidosies Latvijas valsts un Latvijas Universitāte (LU), kas apvienos eksaktās, tehniskās un humanitārās zinātnes, padarot universitātes saistību principu nefunkcionējošu. Neskatoties uz tā laika sarežģīto situāciju, V. Rozenšteinam izdevās sagatavot pamatu korporācijas darbībai, kas turpinās mūsdienās. Studentu korporāciju pieredzi viņš ieguva no saviem tuviniekiem – tēva Johana (Jāņa) un brāļa Kārļa Rozenšteiniem -, kuri bijuši latviešu studentu korporācijas Lettonia locekļi. Ņemot vērā universitātes saistības principu, V. Rozensteins nevarēja tikt uzņemts sava tēva un brāļa korporācijā, jo Lettonia nebija piesaistīta pie Tērbatas universitātes Veterinārmedicīnas institūta. Tāpēc V. Rozenšteinam atlika alternatīva – dibināt jaunu latviešu studentu korporāciju, kas būtu piesaistīta Tērbatas universitātes Veterinārmedicīnas institūtam.
Izveidojoties Latvijas Republikai un LU, studentu korporācija Latvia vairs nebija spējīga būt latviešu veterinārārstu korporācija, bet gan inženieru, lauksaimnieku, juristu u.c. specialitāšu studentu un bijušo studentu korporācija. Šajos apstākļos notika pārmaiņas, kuras rezultātā nāca citu specialitāšu latviešu studenti, piemēram, Jānis Upesleja (1899-1966), kurš, pretstatā V. Rozenšteinam, bija meliorācijas speciālists, nevis veterinārārsts. J. Upesleja, strādājot Latvijas meliorācijas nozarē, iesaistījās arī korporācijas aktīvajā dzīvē. Viņš ieņēma audzinātāja, dziedāšanas instruktora un dziedāšanas instruktora palīga amatus, kas bija sevišķi atbildīgi amati. Viņš iesaistījās korporācijas biedru kandidātu sagatavošanā, iemācot viņiem studentu korporāciju likumus, etiķeti, morāli, goda izrādīšanu un aizsargāšanu, kā arī perfektu dziesmu dziedāšanu. Par viņa aktivitāti korporācijas dzīvē liecina fotogrāfijas, kuras ir apskatāmas pielikumā un virtuālajā foto izstādē.
Studentu korporāciju aizsākumi Baltijā meklējami 19. gs. otrajā pusē Tērbatā, kur jaunlatvieši Krišjānis Barons un Atis Kronvalds, aizsākot Jaunlatviešu kustību, sāka aktīvi cīnīties par latviešu studentu nacionālo līdztiesību akadēmiskajā vidē. Tajā laikā akadēmiskā vide bija ļoti vāciska, un vācbaltiešu studentu vidū liela popularitāti sabiedriskajās aktivitātēs ieguva studentu korporācijas. Kā pretsvaru vāciskumam, tika dibinātas latviešu, krievu, poļu un igauņu studentu korporācijas, kas sāka nostiprināt latviešu, krievu, poļu un igauņu ietekmi starp studentiem akadēmiskajā vidē.
Ļoti svarīgs elements studentu korporācijām bija t.s. novadniecības princips, kas stingri definēja, ka katra korporācija ir piesaistāma ne tikai pie konkrētās universitātes un tās fakultātes vai institūta, bet arī pie novada. Tas nozīmē, ka students, studējot Tērbatā, varēja iestāties tajā studentu korporācijā, kas bija piesaistīta pie vienas no Tērbatas universitātes fakultātēm vai institūtiem, un apvienoja konkrētā novada studentus (Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas vai Varšavas guberņas). Kad 1870. gadā Tērbatā nodibinājās latviešu studentu korporācija Lettonia, novadniecības principu nomainīja nacionalitātes piederības princips, kas pastāv līdz pat šodienai. Vienīgi saglabājās universitātes piederības princips.
Pārmaiņas skāra arī principu, kas noteica studentu korporācijas piederību konkrētai universitātei. Pirms tam Krievijas impērijā (1721-1917) katra universitāte specializējās savā nozarē, piemēram, Rīgas Politehnikums (1862-1896), pēc tam Rīgas Politehniskais institūts (1896-1918), specializējās tehniskajās zinātnēs, bet Tērbatas universitāte (1632-1919) humanitārajās. Tomēr Tērbatā sāka ieviest arī eksakto zinātņu studijas – medicīnu, farmācijas un veterinārmedicīnu. Kad 1919. gada 28. septembrī izveidojās LU kā centrālā Latvijas Republikas universitāte, apvienojot eksaktas, tehniskās un humanitārās zinātnes, princips par korporācijas piederību konkrētai universitātei zaudēja savu nozīmi. Tādējādi starpkaru laikā studentu korporācijās drīkstēja stāties studenti no visām LU fakultātēm, bet tika saglabāts kopš 1870. gada formulētais nacionālās piederības princips.
Par godu Valda Rozenšteina un Jāņa Upeslejas lomai latviešu studentu korporācijas Latvia vēsturē ir izveidota virtuālā foto izstāde, kas veltīta abiem korporantiem.
LU Muzeja krājumā ir ievērojama studentu akadēmisko mūža organizāciju liecību kolekcija, ar kuru var iepazīties, sazinoties ar krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni. Kontakti: rudolfs.rubenis@lu.lv, 67034566.
