Pa latviešu pēdām Brazīlijā. Trešā daļa.

Latviešu kopienā Novaodesas pilsētā Brazīlijā uzturējos 2018. gada novembrī, kopumā pavadot tajā 20 dienas. Tur veicu gan līdzdalīgo novērojumu, gan arī  daļēji strukturētas intervijas. Kā liecināja pašu pētījuma dalībnieku paustā informācija, vislielāko sasaisti ar latvisko identitāti šīs latviešu kopienas pārstāvji rod caur ēdienu, mūziku un latviešu valodu.

Kopienas pārstāvjiem ir izkopti uzskati un tradīcijas saistībā ar ēdienu praksēm, kas, viņuprāt, visvairāk saistās ar latvisko identitāti. Tā, piemēram, kopienā ir iemīļoti štovētie kāposti, marinētie un skābētie gurķi, kā arī speķa pīrādziņi. Ēdiena pagatavošanas prakses tiek uzturētas ar mērķi radīt pēc iespējas autentiskāku latviskās identitātes pieredzi, līdz ar to kopienas pārstāvju vidū dažreiz arī raisās diskusijas par atsevišķu ēdienu “pareizāku” pagatavošanas veidu.

Runājot par mūziku, tā latviešu kopienā tiek pārsvarā praktizēta ar dažādu koru palīdzību – latviešu kopienas pārstāvji ir izveidojuši un joprojām uztur divas baptistu draudzes. Tiesa gan, kopienā ir izveidots arī atsevišķs apvienotais latviešu koris, kas cita starpā piedalījās arī 2018. gada XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Vairāki kopienas pārstāvji individuāli atzina, ka saviem bērniem ir dziedājuši latviešu šūpuļdziesmu “Aijā, žūžū, lāča bērni”.

Latviešu valodai kopienā ir nozīmīga loma visu vecumu pārstāvju vidū. Šajā ziņā būtiska funkcija ir iespējai gan apmeklēt latviešu valodas klātienes nodarbības, gan arī apgūt latviešu valodu ar interneta materiālu palīdzību. Abas iespējas piedāvā Novaodesā bāzēti latviešu valodas skolotāji. Pēc kopienas pārstāvju teiktā, interese par latviešu valodu tautiešu pēcteču vidū pēdējos gados ir palielinājusies.

Intervijas parādīja, ka liela daļa pētījuma dalībnieku (un pēc analoģijas arī kopienas pārstāvju) saistīja latviskās identitātes uzturēšanas prakses ar kopienā rīkotajiem publiskajiem pasākumiem, kuriem tika veltīta iepriekšējā šīs rakstu sērijas daļa, piemēram, vasaras saulgriežu svētkiem “Līgo”, kā arī Latvijas neatkarības pasludināšanas svētkiem novembrī. Turklāt 2018. gada novembrī tos papildināja arī Pirmais Brazīlijas latviešu kultūras festivāls. Šajā ziņā noteikti ir jāpiemin apstāklis, ka lielākā daļa šādu pasākumu tiek rīkoti ar Brazīlijas Latviešu Kultūras apvienības palīdzību, kas veic gan finansējuma piesaisti, gan organizē un koordinē visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Intervijas un neformālas sarunas ar kopienas pārstāvjiem norādīja uz to, ka liela nozīme latviskās identitātes uzturēšanā ir arī tiešai sasaistei ar Latvijas valsti. Piemēram, mana pētījuma dalībnieki uzsvēra iespēju saņemt finansiālu atbalstu no Latvijas valsts dažādu publisko pasākumu rīkošanai, kā arī tādu aktivitāšu rīkošanai, kas atbilstu pašas kopienas interpretācijai par latviskai identitātei atbilstošām praksēm. Šajā sakarā man vēlreiz ir jāuzsver, ka trīs svarīgākās identitātes saglabāšanas prakses kopienas pārstāvju vidū, balstoties uz manu pētījuma dalībnieku pausto, ir saistītas ar ēdienu, mūziku un valodu.

Pētījuma dalībnieki atklāja, ka svarīga nozīme etniskās identitātes saglabāšanā ir arī Latvijas pilsonības iegūšanai, jo tā ļāva uzturēt sasaisti ar Latvijas valsti un tās cilvēkiem. Kā izteicās divi intervijas dalībnieki, Latvijā viņi “jutās kā mājās”,  un tikai tur viņi saprata, cik ļoti lieli latvieši viņi patiesībā bija. Šī sasaiste bija svarīga jo īpaši tiem latviešu pēctečiem Novaodesā, kuri dažādu apstākļu vadīti kādreiz no latviskās identitātes bija novērsušies.

Tiesa gan, vislielāko atbalstu no Latvijas valsts cilvēki redzēja ne tieši ar pilsonības iegūšanu vai finansiālu palīdzību sociālu pasākumu rīkošanā, bet tieši tādēļ, ka šis atbalsts nodrošināja arī dažādu grupu, tostarp tautas deju kolektīvu un koru, atbraukšanu no Latvijas. Tieši ar viņu palīdzību kopienas pārstāvji var vislabāk uzturēt savas latviešu valodas prasmes, kā arī apgūt papildu zināšanas par dažādām latviskās kultūras un identitātes izpausmēm, tostarp tautas dejām, tautas mūziku un citām mākslinieciskajām izpausmēm, kas atbilst kopienas izpratnei par latviešu etnisko identitāti.

No visas sirds pateicos latviešu kopienas pārstāvjiem par man izrādīto cieņu un godu, atļaujot man iesaistīties viņu ikdienā un svētkos! Paldies jums!

Par autoru

Rakstu sērijas autors ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) kultūras un sociālās antropoloģijas students Toms Pāvils, kurš 2018./2019. studiju gadā ir viens no Kristapa Morberga stipendijas ieguvējiem. 2018. gada novembrī Toms devās uz Brazīliju, lai sava bakalaura darba ietvaros vienā no tās latviešu kopienām pētītu etnisko identitāti, tostarp tradīcijas, valodu un ikdienas prakses. Vislielāko ieguldījumu iegūtā stipendija topošajam antropologam sniedza tieši iegūto datu analīzes procesā.